Krūšu dziedzeru ultrasonogrāfija

Profilakse, diagnostika un ārstniecība – ar lielu rūpību strādājam katrā no šiem segmentiem.

“I. Vasaraudzes privātklīnikā“:

  • tiek ievērotas augstākās prasības sensitīvu personas datu apstrādē un diskrētā saskarsmē ar pacientu, kas ir neapstrīdami standarti klīnikas ikdienas darbā;
  • izveidota sadarbība ar vairākiem uzticamiem apdrošinātājiem – Seesam, Gjensidige, Compensa, BTA, InterRisk, BAN;
  • ārsti par saviem pacientiem domā arī ārpus darba laika – jo mums tiešām rūp;
  • zinām, ka pacienta attieksmi veido arī vide, tāpēc ērtas, modernas un visām pacientu grupām pielāgotas telpas, kur bez steigas un patīkamā gaisotnē uzkavēties pirms vizītes, ir mūsu priekšrocība.

“I. Vasaraudzes privātklīnika” veselības aprūpes pakalpojumus sniedz jau kopš 1998. gada. Līdz šodienai esam izauguši par pacientu augsti novērtētu klīniku, kurā strādā vairāk nekā 10 ārsti – savu nozaru profesionāļi.
Pieteikties konsultācijai Jūs varat rakstot uz e-pastu info@www.vasaraudze.lv vai zvanot uz
tālr. +371 67291777 vai +371 28007734. Piesaki vizīti šodien un saņem konsultāciju jau rītdien!

Krūšu dziedzeru ultrasonogrāfija mūsu privātklīnikā

Krūšu dziedzeru USG ir viena no izmeklējumu metodēm, ko izmanto gan atsevišķi, gan kā mamogrāfijas papildus metodi. Ultrasonogrāfija ir krūts dziedzeru izmeklēšana ar augstas frekvences skaņu. Izmeklējums ir nesāpīgs un pilnīgi nekaitīgs. Izmeklējuma laikā pacientam guļ uz kušetes ar no drēbēm atbrīvotu izmeklējamo apvidu. Uz ādas tiek uzziesta speciāla želeja, ar kuras palīdzību ultraskaņas viļņi tiek pārvadīti audos. Pa ādu tiek virzīts instruments -zonde, kas izstaro ultraskaņu un no orgāniem atstaroto ultraskaņu arī uztver. Izmeklēšana tiek veikta bez speciālās sagatavošanas. Profilaktiskos nolūkos vēlams to veikt reizi gadā.

Krūšu dziedzeru ultrasonogrāfiju visbiežāk izmanto šādos gadījumos:

  • lai pārliecinātos par krūšu dziedzeru veselību,
  • lai noteiktu palpatorā (sataustītā) vai mamogrāfijā redzamā veidojuma raksturu,
  • lai diferencētu palpatoro (sataustīto) veidojumu,
  • grūtniecēm un sievietēm laktācijas periodā,
  • lai precizētu, apstiprinātu vai vizualizētu palpatoro veidojumu, kuru neredz mammogrāfiski, ja krūtis ir blīvas,
  • gadījumos, kad ir apgrūtināta mamogrāfija:
    • mastīti,
    • abscesi,
    • pēc operācijām, traumām, ablācijām,
    • mazām krūtīm ar deformētu krūšu kurvi,
    • protezētām krūtīm,
  • gadījumos, kad jāveic invazīvi krūts izmeklējumi.

Veicot ultrasonogrāfiju, iespējams atklāt:

  • mastopātiju
  • labdabīgus veidojumus (cistas, fibroadenomas, lipomas u. c.),
  • iekaisumus,
  • ļaundabīgus veidojumus agrīnā stadijā.

Izmeklējot krūtis, vienlaikus izmeklē arī paduses bedres, novērtējot ādu, zemādu, dziedzeraudus (krūts dziedzera iekšējās struktūras tādas kā daiviņas un piena vadiņus), taukaudus, kas atrodas aiz dziedzera un krūšu kurvja priekšējo sienu (t.sk. muskuļus un ribas), detalizēti izvērtējot arī krūts galu.

Par krūšu dziedzeru ultrasonogrāfiju

Krūtis sastāv no taukaudiem, piena dziedzeriem un saistaudiem. Krūšu lielums dažādu hormonālo pārmaiņu dēļ mūsu organismā dažādos dzīves brīžos var būt atšķirīgs. Piemēram, grūtniecības laikā un īpaši bērna barošanas laikā sāk funkcionēt dziedzeraudi, līdz ar to krūšu izmērs palielinās. Savukārt pēc bērna barošanas dziedzeraudu darbība samazinās, piena vadi sašaurinās un krūšu izmēri samazinās. Gan emocionāli, gan fiziski krūtis sievietei ir ārkārtīgi svarīga ķermeņa daļa. Lai arī daba piena dziedzerus devusi tikai ar vienu mērķi – bērna barošanai, protams, ka mūsdienās tas nebūt ne vienīgais to uzdevums.

Krūtis ir iekāres, dailes un pat modes objekts, tāpēc par krūšu veselību ir jārūpējas visu mūžu. Krūšu dziedzeru pamata izmeklējuma metodes ir krūšu dziedzeru ultrasonogrāfija un mamogrāfija. Katra no šīm metodēm sniedz sava veida informāciju par krūšu dziedzeriem, bet kombinējot abu metožu izmeklējumus –  tie viens otru papildina, tā iegūstot optimālāko informāciju par krūts dziedzeriem. Lai būtu droša par savu veselību, regulāri izmeklē krūtis. Krūts audzējs ir biedējoša diagnoze. Tomēr, atklāts pirmajā stadijā, tas tiek izārstēts vairāk kā 90% gadījumu. Jo vēlāk tiek konstatēta saslimšana, jo mazākas ir izredzes atveseļoties. Bieži tikai un vienīgi mēs pašas spējam sev palīdzēt, rūpīgi un regulāri veicot paškontroli izmeklējot, iztaustot savas krūtis, taču ja māc šaubas par savu prasmi, tad pirmais kas būtu jāveic ir krūšu dziedzeru ultrasonogrāfija.

Krūšu dziedzeru ultrasonogrāfja jeb USG ir vizuālās diagnostikas izmeklējums, kas cilvēka organismam ir nekaitīgs un nesāpīgs, bet ļoti informatīvs un ātri veicams. Veicot ultrasonogrāfiju, iespējams atklāt – mastopātiju, labdabīgus veidojumus (cistas, fibroadenomas, lipomas u. c.), iekaisumus, ļaundabīgus veidojumus agrīnā stadijā. Pēdējos gados veicot krūšu dziedzeru ultrasonogrāfiju visizplatītāka krūšu dziederu slimība ir mastopātija. Mastopātija ir slimība, kad krūts piena dziedzeru audi sāk intensīvi vairoties, augt, kā rezultātā rodas audu sablīvējumi. Šīs slimības risks ir sievietēm 18-50 gadu vecumā, bet visbiežāk ar mastopātiju slimo 35-45 gadu sievietes. Atklājot šādu stāvokli laicīgi ir daudz dažādi veidi kā cīnieties ar šo stāvokli. Tāpēc tas ko varam ieteikt katrai sievietei, kura rūpējas par savu veselību, ir regulāri jāapmeklē ginekologs. Sākot no 25 vecuma, ginekoloģiska pārbaude jāveic reizi gadā, kā arī divas reizes gadā jāveic piena dziedzeru apskate pie speciālista. Savukārt no 30 gadiem reizi pusotra vai divu gadu laikā sievietei jāveic piena dziedzeru mammogrāfija un divreiz gadā ieteicama krūšu dziedzeru ultrasonogrāfija. Šīs izmeklēšanas metodes nav kaitīgas veselībai, toties sniedz smalku krūšu piena dziedzeru audu struktūras analīzi. Atceries, ka rūpes un atbildība par savu ķermeni sākas pašam no sevis.